Posted on

Emaljas erozijas

Emaljas erozijas ir nopietna problēma, kas ietekmē gan pacienta smaidu, gan vispārējo veselību. Taču laicīgi tās ārstējot, to attīstību ir iespējams apturēt. Emalja ir zoba ārējais slānis, tie ir viscietākie audi cilvēka organismā, pat daudz cietāka par cilvēka kauliem. Emalja pasargā zobu gan no mehāniskiem, gan ķīmiskiem kairinātājiem. Laika gaitā emaljas slānis nedaudz nodilst, jo zobus mēs izmantojam nepārtraukti katru dienu un līdz ar to tie ir ļoti noslogoti.

Visbiežāk emaljas slānis noberžas šadu iemeslu dēļ:

  • Nesabalansēta diēta (tiek lietoti daudz ogļhidrātus saturoši produkti)
  • Kuņģa skābes atvilnis
  • Ģenētiski pārmantoti vai attīstības laikā radušies defekti
  • Zobu griešana
  • Nepareizs sakodiens
  • Palielināta saldo gāzēto dzērienu lietošana, kuru sastāvā ir fosforskābe un citronskābe
  • Sausa mute vai izdalās ļoti maz siekalu (kserostomija)
  • Nepareiza zobu mazgāšana (agresīvas horizontālas kustības)

Emaljas erozija nerodas uzreiz vienā dienā, tā veidojas pamazām. Tāpēc diezgan reti pacienti
pamana izmaiņas jau pašā sākuma. Vēlākos posmos attīstās šādi simptomi:

ZOBU SĀPES

Nodilušas vai bojātas emaljas dēļ, zobi var kļūt jūtīgāki ēdot vai dzerot aukstus vai karstus dzērienus, ēdienus. Tas izskaidrojams ar to, ka, nodilstot emaljai, atsedzas zoba nākamais slānis – dentīns. Dentīnā atrodas daudz mazu mikro kanāliņu pa kuriem impulss nokļūst līdz zoba kroņa centrālajai daļai, kur atrodas zoba nervs. Emaljā šādu caurulīšu nav, tāpēc, ja tā ir vesela, zobs nebūs jūtīgs. Taču, tai noberžoties, zoba nervs uz temperatūras maiņām var reaģēt saasināti un pacientam var būt diskomforts.

IZMAINĀS ZOBA KRĀSA

Vietā, kur ir noberzta emalja, zobs var izskatīties dzeltenāks, jo tiek atsegts dentīns, kurš dabiski ir dzeltenākā tonī nekā emalja.

ZOBI IZSKATĀS CAURSPĪDĪGI

Priekšzobiem bieži noberžas emalja kožamajā virsmā jeb šķautnē. Tā kā tur emaljas slānis ir biezāks nekā piemēram smaganas rajonā, tad dentīns neatsedzas un zobs neizskatās dzeltenīgs. Taču emalja paliek ļoti plāna un izskatās caurspīdīga.

PLAISAS

Papildus emaljas erozijām bieži vien var rasties arī plaisas – nelielas vertikālas vai horizontālas līnijas uz zoba ārējās virsmas. Tās rodas tāpēc, ka zobu košanas slodze neizdalās pareizi. Bieži vien plaisas ir virspusējas, taču reizēm tās ir pat ļoti dziļas un var radīt zobu jūtīgumu.

KĀ ATBRĪVOTIES NO EMALJAS EROZIJĀM?

Emalja ir ļoti cieta, bet diemžēl tā neatjaunojas, jo tāpat kā, piemēram, ceļa locītavas skrimšļi, tajos nav asinsvadu un dzīvu šūnu, kas dalītos un no kurām attīstītos jauni audi. Taču labās ziņas ir tādas, ka erozija attīstās diezgan lēni un regulāri apmeklējot zobārstu, to ir iespējams apturēt. Protams, ļoti nozīmīgi ir izvairīties no cēloņiem. Ja emaljas erozijas ikdienā sāk traucēt, ir vairāki veidi kā tās ārstēt. Viena no iespējām ir aizklāt emaljas noberzto daļu ar baltu kompozīta materiālu, kas ir piemeklēts atbilstoši tavam zoba tonim. Tādā veidā estētiski tiks atjaunota nodilusī vieta un zobs vairs nebūs jūtīgs, jo atvērtais dentīns tiks noslēgts. Ja erozijas dēļ ir zaudēta liela daļa no emaljas, kā risinājums varētu būt kronis vai venīrs, taču par to Tev smalkāk varēs pastāstīt speciālists pēc Tavas zobu apskates. Ja erozija ir ļoti virspusēja un nav izteiktu sūdzību par jūtīgumu, profilaktiski nodiluma vietai var uzklāt laku. Tā ieplūdīs dentīna kanāliņos un zobs vairs nebūs tik jūtīgs. Šāda laka ar laiku nolietojas un ir regulāri jāatjauno, taču tā ātri un efektīvi novērš esošo problēmu. Tātad, lai emalju saglabātu veselu, ir nepieciešams zobus tīrīt pareizi, ēst sabalansētu pārtiku un risināt jau esošās veselības problēmas!