Posted on

Māksla un oklūzija

Formai un funkcijai ir fascinējošas un ļoti svarīgas savstarpējās attiecības, kas noteikti jāņem vērā. Tā kā visām radītajām zobu formām rezultātā ir veiksmīgi jāfunkcionē, tad morfoloģijai (zobu anatomiskajai uzbūvei un vietai žoklī) ir ļoti nozīmīga loma pareiza sakodiena izveidē. Morfoloģiski pareizi izveidoti zobi radīs pareizi funkcionējošu sakodienu. Oklūzija (sakodiens) bez morfoloģijas (zobs bez anatomiski atdarinātiem pauguriem un rievām) neveicinās pareizu sakodiena veidošanos, taču morfoloģija (anatomiski pareizi atveidots zobs) bez oklūzijas izskatās vizuāli skaisti, taču arī neveicina pareizu sakodiena veidošanos.

Oklūzija ir unikāla kognatīvā saikne, kur māksla un zinātne cilvēka prātā apvienojas un pēc tam klīnisko pieredžu ceļā tiek uzlabota un attīstīta. Maloklūzija (nepareizs sakodiens), savukārt, ir radusies klīniskās vienaldzības dēļ, kā rezultātā morfoloģija tiek bojāta.

Šobrīd sakodiena problēmu vienīgais diagnostikas kritērijs (zelta standarts) ir teorētiskās zināšanas no vēstures pieredzes un vispārīga klīniskā apskate, kuru pielieto profesionāls eksperts. Visi pašreiz izmantojamie klīniskie sakodiena noteikšanas instrumenti ir tikai palīgmehānismi, jo nav pierādīts, ka tie pilnīgi precīzi varētu diagnosticēt kādu sakodiena problēmu.

Lai šo problēmu diagnosticētu profesionālam zobārstam ir jādomā ārpus rāmjiem, jābūt innovatīvam, radošam, zinošam, ar labām vizualizācijas spējām un jāsniedz profesionāla palīdzība pacientam. Speciālistam ir jāspēj saprast un radīt risinājumus kā formu un funkciju apvienot un risināt šīs problēmas ar klīniskām metodēm. Morfoloģija (forma) nav tikai vizuālais izskats. Morfoloģija nosaka, kā tas strādās – zināšanas par formu tiek pārveidotas veiksmīgā funkcijā. Lai būtu pareizs sakodiens, nepieciešama pareiza morfoloģija.

Tāpat kā gleznošana, mūzika, dzeja, skulptūru veidošana, fotogrāfēšana un jebkura cita radošā izpausme, arī zobārstniecība (morfoloģija/oklūzija) ir māksla, ja to veido mākslinieks. Neiedvesmota, netalantīga cilvēka rokās, tas nav nekas vairāk par amatu ar ko nopelnīt vai ar ko aizvadīt laiku. Māksliniekos nenoliedzami ir spēja radīt ko cildenu un šī spēja ir novērojama mākslinieka izvēlētajā izteiksmes formā. Ja nu šī spēja ir morfoloģija un oklūzija – zobārstniecības nozarei un pacientam ir paveicies. Pacients, kuram ir veiksmīgi atjaunota mutes dobuma funkcija un estētika, var būt pārliecināts par to, ka mākslas un zinātnes apvienojums ir šī veiksmīgā rezultāta pamatā.

Ja veiksmīgi bija atjaunota funkcija, strukturālais skaistums (mākslinieciskā morforloģija) bija noteicošais kritērijs, lai tā notiktu.